31. jūl 2009 13:14
Vakar visu dienu trinos kā gaidīju vakaru... Jo? Coldplay koncerts...
(tagad tiek ievilkta milzīga elpa)... Uz biļetēm rakstīts - 19:30, nevar jau zināt kā te Kanādā pieņemts, ja rakstīts 19:30, tad arī ejam uz to laiku... Satieku Pozitīvo un Alnīti un dodamies uz lielo stadionu! Jā, iesildošās grupas ir 2. (1. - Kitty, Daizy un Louis ir kkas vnk šausmīgs, bet otra, kurai nosaukumu neatceros jau mazliet augstākas klases mūziķi...). Tā 2 stundas nosēdējām milzīgajā stadionā, vērojām kā stadions piepildās ar 50 000 !!!!!!!! skatītāju, fanu... tas tik ir iespaidīgs skats...
Līdz koncerta sākumam vēl kādas 10 minūtes un stadionā sāk skanēt U2 dziesma... jau tas paķēra...
Un tad..........
ĀĀĀĀĀĀ........ Violet Hill... no pirmās takts, kas mūs uzrāva kājās un lika lēkāt līdzi, lika smaidīt kā negudriem un apjūsmot katru mirkli koncertā, līdz pēdējai milisekundei, kad izgājām ārā un pasaka bija beigusies, mēs jutāmies patiesi laimīgi...
Pie izejas vēl DALĪJA visiem apmeklētājiem Coldplay diskus ar viņu labākajām dziesmām...
Šķiet šajā vakarā noskanēja pilnīgi visas labākās dziesmas... Pie Yellow, pāri stadionam sāka krist milzīgas dzeltenas bumbas... Pie Love in Japan, viss stadions piepildījās ar krāsainiem taureņiem... (Lieņuk, tieši tā kā Tu stāstīji)... tas ir vārdos neizstāstāms...
Koncerta laikā dzirdēju vairākas dziesmas, kuras likās, ka dzirdu pirmo reiz... re kā, vēl ir ko mācīties... jo viss, pilnīgi viss bija fantastisks...
Un viņš atnāca atpakaļ pēc pēdējās dziesmas... viens piesēdās pie klavierēm un nospēlēja Scientist... tad gan tirpas skrēja cauri un likās, ka mirklis apstājās...
buņģierim dzimene tika nosvinēta... kāda varētu būt sajūta, ka 50 tūkstoši cilvēku tev dzied Happy Birthday... faaaak... tas bija kolosāli!!!
Lūk arī mazs ieskats tieši vakardienas koncertā:
(tagad tiek ievilkta milzīga elpa)... Uz biļetēm rakstīts - 19:30, nevar jau zināt kā te Kanādā pieņemts, ja rakstīts 19:30, tad arī ejam uz to laiku... Satieku Pozitīvo un Alnīti un dodamies uz lielo stadionu! Jā, iesildošās grupas ir 2. (1. - Kitty, Daizy un Louis ir kkas vnk šausmīgs, bet otra, kurai nosaukumu neatceros jau mazliet augstākas klases mūziķi...). Tā 2 stundas nosēdējām milzīgajā stadionā, vērojām kā stadions piepildās ar 50 000 !!!!!!!! skatītāju, fanu... tas tik ir iespaidīgs skats...
Līdz koncerta sākumam vēl kādas 10 minūtes un stadionā sāk skanēt U2 dziesma... jau tas paķēra...
Un tad..........
ĀĀĀĀĀĀ........ Violet Hill... no pirmās takts, kas mūs uzrāva kājās un lika lēkāt līdzi, lika smaidīt kā negudriem un apjūsmot katru mirkli koncertā, līdz pēdējai milisekundei, kad izgājām ārā un pasaka bija beigusies, mēs jutāmies patiesi laimīgi...
Pie izejas vēl DALĪJA visiem apmeklētājiem Coldplay diskus ar viņu labākajām dziesmām...
Šķiet šajā vakarā noskanēja pilnīgi visas labākās dziesmas... Pie Yellow, pāri stadionam sāka krist milzīgas dzeltenas bumbas... Pie Love in Japan, viss stadions piepildījās ar krāsainiem taureņiem... (Lieņuk, tieši tā kā Tu stāstīji)... tas ir vārdos neizstāstāms...
Koncerta laikā dzirdēju vairākas dziesmas, kuras likās, ka dzirdu pirmo reiz... re kā, vēl ir ko mācīties... jo viss, pilnīgi viss bija fantastisks...
Un viņš atnāca atpakaļ pēc pēdējās dziesmas... viens piesēdās pie klavierēm un nospēlēja Scientist... tad gan tirpas skrēja cauri un likās, ka mirklis apstājās...
buņģierim dzimene tika nosvinēta... kāda varētu būt sajūta, ka 50 tūkstoši cilvēku tev dzied Happy Birthday... faaaak... tas bija kolosāli!!!
Lūk arī mazs ieskats tieši vakardienas koncertā:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru