Smieklu deva...

http://www.youtube.com/watch?v=qa7why6CCyo&feature=player_embedded

Dziesma...

Man ar šodien dziesma...

Sveiciens, visiem!!!
Šoreiz galīgi nav jāklausās dziesmas vārdos, tie nekādā veidā nav attiecināmi uz manu dzīvi... Bet dziesmas melodija pacilā, liek atbrīvoties un atslābt...
An education soundtrack... filma nebija tik izcila, bet dziesma gan...

http://www.youtube.com/watch?v=9rHNOTtShwM&feature=player_embedded

9 mēnešu marazms???

12. mar 00:37

Šovakar sanāca vairāk būt mājās... Aiz garlaicības var nomirt (tā iet,ka tik ļoti pierod, ka vienmēr līdzcilvēks blakus)... Tā nu meklēju kādu pašizklaidējošu izklaides veidu... Un kāpēc gan neuzrakstīt ko šeit...

Nezinu īsti, ko rakstīt, lai tas sanāktu īsumā... Laikam būs jāraksta grāmata...

Nu jau gads uz otru pusi strauji iet un parēķinot, esam prom gadrīz 9 mēnešus... Laiks skrien vēja spārniem, plāni vēl lieli un jāķer viss,ko var noķert... Iet tā kā pa kalniem un lejām... Zin, kā jau trakajiem - ir labas dienas un ir sliktas dienas.... Brīžiem atkal rutīna... bet laikam neviena rutīna man nav patikusi tā kā šī... bet tas jau cits stāsts, no cita skatu punkta...

Ar vienu kāju jau esmu Latvijā, nju domās noteikti... Kā gribās visus satikt, sataustīt un apskatīt ar savām acīm... Un, pie velna, atkal būt tur, kur vislabāk esi juties - mājās...

Ar otru kāju tomēr palieku šeit... jo ir bail... ir bail no visa tā, kas Latvijā, bail no emocijām, bail no notikumiem un bail no cilvēkiem... Ko tā? Nez... šeit ir izdevies iegūt mieru... Iedomājieties - Dace un mierīga??? Esmu ieguvusi labsajūtu ar sevi, harmoniju, mieru... Esmu laimīga!!! Bail, kaut mazāko daļiņu no tā visa pazaudēt...

Retu reizi tomēr gadās, ka liekas, ka viss, kravāju čemodānus un braucu prom, vajag Jūs, mani mīļie, kā gaisu, ko elpot... Zin, tās sajūtas, kad gribās skriet kā Forestam Gampam, vienkārši skriet un atpakaļ neskatīties, aizbēgt, bēgt... vienalga, kādā vārdā to sauc, bet paslēpties un būt maziņai... Bet tas tikai tajās sliktajās dienās... Un paldies, Dievam, tādu nav daudz... Bet nav jau viegli svešumā būt, kad neredzi savas sejas, kad nevari griezties kā vāvere savā ritenī... un, kad nezini, ka vienmēr būs kāds, pie kā vērsties pēc padoma, pastāstīt niķus un stiķus, labsajūtu un bēdas... Jančuks, kaut kā brīnuminā kārtā mani vēl var paciest... Lielāko prieku laikam man dod tieši viņs... Paldies!!! Man jau kā vienmēr visu dzīvē vajag pēc maksimālās programmas... Ja prieks, tad milzīgs, ja skumja, tad viss slikti utt utjp...

Labās dienas... Tas par to mieru... par to nezūdošo smaidu, par tiem taureņiem un dzīvesprieku... kad dzīvo tikai mirklim, kad baudi to un sirds kūleņo līdz ar Tevi... Esi laimīgs tikai tāpēc, ka elpo,tikai tāpēc, ka mīli dzīvi, tikai tāpēc, ka zini, ka esi kādam svarīgs un vnk tāpēc, ka ikdiena Tevi pacilā, apkārtējie iedvesmo un prieks nebeidz rimties... Un kāda recepte tam visam? Mirklis... tikai mirkļa sajūtās mēs varam atrast īsto laimi... kā bērni, kas priecājās par konfektēm, tā arī mums visiem jāatrod laime katrā saules starā, katrā acu pārī, kas uz mums paskatās... Mēs dzīvojam šo dzīvi tikai vienreiz... Pagātne un nākotne uz tagadnes mirkļa fona ir bezkrāsaina... Es nesaku, ka tām nav vērtības, es tikai baudu to, kas man ir dots tagad un šeit... Kas zin, varbūt domājot par pagātni vai dzīdamies pēc nākotnes laimes, šis burvīgais mirklis nemaz tāds nebūtu?

Es esmu pateicīga par to, kas man šeit Kanādā tiek dots... gan par cilvēkiem, kas man apkārt, gan par mirkļiem, ko varu te piedzīvot... Arī tad,kad mūsu te nebūs, zinu, ka pietrūks šejienes... Un es zinu, ka ne tikai mums pietrūks... Arī tiem, kas paliks šeit, arī tiem mēs pietrūksim...

Un tā tā dzīve veidojās... viss plūst un mainās...

Bet pastāvēs jau tikai tas, kas pārvērtīsies...

Arī mēs...

Dziesma iedvesmai..

http://www.youtube.com/watch?v=tpiWcdZPEdA&feature=player_embedded

...

Man viss labi!!! :) 3. nov 2009 02:00

Un taj muļķa meitenei likās viss patiesi, mīļi, skaisti un laimīgi...
Un izrādījās, ka patiesi... tikai likās...

Es tā paskatījos uz viņu un palika viņas žēl... viņas smilšu pils bija brukusi un viņai atkal vajadzēja sākt to celt no jauna... ja ne citā vietā, tad pilnīgi pretēji citādu kā iepriekšējo... vai kāds viņai pateica, ka pilis jāsāk būvēt no pamatiem un ar mūra sienām???

Un tiešām, viņa kļuvusi cita... pārvērtusies gluži kā Alise Brīnumzemē... Sveša un mazliet tukša...

Gluži kā pasakā... tik no pasakas ne smakas...

Ottawas skaistums!!!

27. okt 2009 11:34

Tātad, šajās brīvdienās biju atkal pazudusi no redzesloka, jo mūsu ceļš veda uz Kanādas galvaspilsētu - Ottawu!!!
Sakarā ar vēlo izbraukšanu no Toronto, Ottawā bijām tikai 3 naktī... Iebraucām un protams, iečekojoties viesnīcā, mūsu ierašanās jānosvin līdz 7 rītā...
Nākamā diena sākas ar mūsu jaunā deju kolektīva "Daugaviņa" došanos uz Latviešu baznīcu, mēģinājumu un galu galā koncertu arī...
Pirmais, kas pārsteidz - baznīcas nosaukuma sākums - PEACE LATVIAN... Tad nu katru reizi ieejot un izejot no baznīcas šis teksts lika mums uzjautrināties...
Tiek pavadīts pirmais koncerts Daugaviņas sastāvā - baznīcā laikam dejoju pirmo reizi, bet viņiem te tā pierasta lieta... Visās baznīcās pa vismaz vienai aktu zālei, kuru īrēt dažnedažādiem pasākumiem un tādā veidā nopelnīt...

Latviešu sabiedrības šoks...
Ko Jūs domājiet, pēc koncerta izrādās ballīte... Un kur? Turpat baznīcā... Tas man gan tā jocīgi liekās, ka cilvēki dzer un uzdzīvo baznīcas telpās... man jau liekās, ka taj vajadzētu būt svētai vietai, bet redz šīs sabiedrības uzskatā, baznīca ir īstā vieta īstām ballītēm, kas notiek līdz agrai rīta stundiņai... Tas mani patiesi pārsteidza!!! Tā nu sanāca, ka pirmo reizi piedzēros baznīcā... Ballīte bija izcila!!! Grupa - Tērvetes trubadūri tagad ir topā...

Par Kanādiešu latviešu domām par mani...

Kā jau īsti latvieši, nevar taču nerunāt par jauniebraukušajiem... tātad daži fakti par mani:
1. Koncertā pieliktā bize ir mana īstā bize vai nē ir stundu ilgas aprunāšanas vērts temats, neprasot man, bet klačojoties aiz muguras... cik nu runātāji, tik versijas...
2. Ar Jāni abi esam profesionāli dejotāji no Latvijas... Dejojam ideāli!!!
3. Es esmu Latgaliete, jo dziedāju Pie Dieviņa gari galdi kopā ar Tērvetes trubadūriem latgaliešu valodā...
4. Abi ar Jāni esam piedalījušies Latvijas Televīzijas šovā - Dejo ar zvaigzni... Lieki piebilst, ka viņu uzskatā šis šovs ir uber skatīts un visa pasaule līdz ar to teju vai zin šo šovu!!! uzzinot šo izdomāto faktu gan gribās smieties... Latvieši visur laikam ir vienādi... sacer pasakas un padod tālāk un tad tik ir par ko runāt... Lai jau runā, vismaz esam atstājuši iespaidu!!!

Laika gaitā gan uzzināšu ko vairāk par sevi!!!

Nākamā diena tiek pavadīta apskatot skaisto Ottawu... Galvaspilsētas nosaukuma vērta vieta... Ļoti skaista, mīļa un manā uztverē ļoti romantiska vieta... Saulīte laistījās, koku lapas laistījās visās krāsu gammās un diena tika pavadīta lieliski, smaidot, smejoties un kārtējo reizi priecājoties par to, ka mums ir lemts izbaudīt šo vietu - Kanādu... Rudens te ir grandiozs...

Ar sveicieniem,
Dace

38 stundas Dzimšanas diena!!!

19. okt 2009 02:40

Šī patiesi bija garākā dzimšanas diena manā mūža...

1. 7 stundas pēc Latvijas laika...

Viss sākās 12 naktī pēc LV laika, kad man bija tikai 16.oktobris 5 vakarā... Tika saņemti pirmie apsveikumi dzimenītē, kura teorētiski pēc mana laika vēl nebija sākusies... Tā nu 7 stundas Latvijā biju kļuvusi 22 gadus jauna, kamēr šeit man bija vēl 21!!!

2. Pirms gulētiešanas...

Nostrādāju savu darba dienu līdz 11 vakarā un devos mājās... Mājās ierados tad, kad mana dzimšanas diena bija sākusies arī šeit... Nogurums liels un dzimene ne prāta, bet mājās mani sagaidīja Jānis un izdomājām, ka varētu mazliet atzīmēt... Iedzērām, pļāpājām, iedzērām pļāpājām... līdz 4 rītā... Tas nu ir laiks, kad Latvija mostās normālā 6dienas rītā... Skype noklausījos apvienotā Stoholmas kora sveicienus un laba vēlējumus un ar smaidu sejā devos gulēt... Mana dzimšanas diena bija sākusies vnk lieliski!!!

3. 24 stundas pēc Kanādas laika...

No rīta man tika brīdināts, ka jāmostas vēlāk par citiem... Kad pamostos, mājās neviena nav, viss kluss un tukšs... Nepaiet ne pāris minūtes un mājās ienāk dzīvība... Ziedi smaržo, pašceptā kliņģerī svecītes deg, šampanietis glāzēs līst un smaids nepazūd... Diena iesākusies izcili...

Dodamies uz Toronto ZOO, lai dienu izveidotu īpašu un savādāku... šimpanzes un orangutāni, tīģeri, žirafes un pat čūsku māja... saulīte spīd, ārā silti un rudens te ir vnk grandiozs... cik daudzkrāsainas var būt koku lapas... Pastaiga svaigā gaisā bija tieši tas, kas nepieciešams skaistai dienai... Es baudīju katru sekundi...

Mājās atnākot, tiek klāts svinīgs galds un Kanādas mammas ceptā Lazanja ir izcila! Tā ēdot gandrīz nokavēju darbu... nebūtu liela skāde, darbā visi sveic un mīļo, ir mana diena, daru visu ko vēlos...

4. Dzimšanas diena tiek pagarināta...

Darbs tiek paveikts, druagi satikti, varam doties uz Sidrabeni... Kad pulstenī iestājās 18.datums, esam klāt... Mani puikas mani sagaidīja ar torti, dāvanām, smiekliem un jokiem... Biju starp savējiem un biju patiesi laimīga...

Tas nav vārdos izsakāms, cik daudz cilvēki man šo dienu padarīja par labāko dienu gadā... Ballīte beidzās tik 7 no rīta, kad gulēt tika iets tik tādēl, ka pēc 3 stundām jāceļās, ne tādēļ, ka miegs nāktu... Saviļņojums sirdī un prieks par brīvdienām ir neaprakstāms...

Paldies visiem sveicējiem!!! Gan tiem, kas sveica virtuālajā pasaulē no Latvijas, gan tiem, kas šeit sagādāja man lieliskus svētkus!!! Bez Jums es nebūtu tik laimīga... Un par tiem, kas dažādu apsvērumu dēļ varbūt neapsveica, es zinu, ka Jūs noteikti būtu sveikuši, ja būtu iespēja...

Bučas!!!

Kad laicinjsh pagajis!!!

8. sep 2009 01:00

Sveiki, miiljie!!!

Atkal kaadu laicinju nekas nav rakstiits...

Man iet labi... pat ljoti labi... Leenaam viss stabilizeejas... Esmu atradusi darbu... Shobriid iisteniibaa straadaaju pat divos darbos... Bet apskatu veel citus variantus, jo protams gribaas atrast vislabaakos variantus, bet ziniet... iespeejas te ir... Ja vien meklee, tad atrod... Laika gaitaa esmu ieguvusi sheit jaunus draugus, te iisteniibaa ir tik daudz jauki cilveeki... Valodas zinjaa arii esmu tikai ieguveeja.. straadaajot shajaa videe, valodas robezja zuud un sarunaaties kljuust arvien vieglaak... Sheit pazust nav iespeejams... Sheit katru dienu nezinu, kas notiks naakamajaa dienaa... Sheit katru dienu vari dziivot kaa jaunu piedziivojumu... Smaidu daudz un katru dienu, jo sheit tieshaam juutos labi... Protams, uznaak briizjiem taadi sentimenti, kad gribaas visus miiljos satikt, tik ljoti gribaas dejot... Ieiet Dancha zaalee vispaar buutu kas fantastisks... bet nu... naakamnedeelj saaksim dejot shejienes Daugavinjaa... tas tik buus interesanti... par to noteikti zinjoshu...

Kas sadariits shajaa laikaa?

Esam bijushi iistaa kantrii koncertaa - Blue rodeo... sheit vispaar ir ljoti daudz jauni ieguvumi muuzikas zinjaa... Katru otro dienu ejam uz kino... Latvijaa lielaako dalju no shiim filmaam, ko esam redzeejushi veel neraada, vai tiko ir saaktas raadiit... Starpcitu, ja kaadam interese paskatiities fotograafijas, kaa nu mums te un ASV ir gaajis, varat ieiet:

http://picasaweb.google.ca/dachuxx

Tur veel nav viss... Peedeejaa laika bildes taa arii shobriid staav fotoaparaataa un ir slinkums ielaadeet kompiitii... Jo visu laiku atrodam ko dariit citu... vai arii jaastraadaa...

Shajaa nedeeljas nogalee te bija garaas briivdienas... 3 briivas dienas... Te notika Air show... tas tik bija kas iespaidiigs... Taadas lidmashiinas... tik tuvu un taadus trikus raada, kas man likaas tikai filmaas ir iespeejams... vienu dienu satikaam jaunos draugus un Air show braucaam skatiities, buraajot ar buru laivu... Tas arii bija jauns piedziivojums... Mums veel traapiijaas taadi labi vilnji, taa, ka vairaak baudiijaam buraashanas izpriecas nekaa Air show... Shodien pusi dienas noskatiijaamies AIR show... kaa jau teicu, iespaidiigi... iiss ieskats shodien redzeetajaa:

http://www.youtube.com/watch?v=Dp6S-k_oOT8&feature=player_embedded

Taa nu apmeeram man te iet... Tik daudz jauna, tik daudz piedziivojumi... Tik daudz prieka... Un arii laimes... Kkaa gruuti to sakariigaa tekstaa ielikt...

Sveicieni visiem!!! Gaidu zinjas no Jums...

P.S. uzzinaaju, ka no LV liidz shejienei un atpakalj var atlidot par 300 Ls... taa, ka miiljie, brauciet ciemos... Juus ziniet, es gaidu...

Buchas visiem...

P.S.S. Tiko paarlasiiju sevis uzrakstiito tekstu... shausmas... Laikam paaraak daudz jau runaats angliski... Vairs nemaaku latviski sakariigi izteikties... Un tas saucaas A liimenis latvieshu valodaa... Piedodiet, par nesakariigumu...

Ir sāpīgi runāt patiesību. Vēl sāpīgāk ir, ja esi spiests to slēpt. /Oskars Vailds./

Atkal ASV!!!

6. aug 2009 18:44

5dienas vakars jestri tiek pavadīts Sidrabenē, savā kompānijā, ar dziesmām visas nakts garumā, jo bija jāsvin kārtējā Latvieša ierašanās Kanādā... mēs te vairojamies tā, ka maz neliekas... kad nemanot pienāca pulkstens 5 no rīta, sapratām ,ka jāiet gulēt, lai laicīgi varētu doties ceļā... Atkal bijām ASV!!! Neskatoties uz to, ka uz robežas mums bija jānosēž 3 stundas, tikām atkal ASV!!! ATkal tā sajūta... atkal tas piedzīvojums... atkal tas uzrāviens... atkal tā sajūsma...

Galamērķis netālu no Čikāgas... Garezers... Latviešu īpašums... Volejbola turnīri, teltis un vnk atpūta...

Jau pirmajā vakarā uzvilkāmies... Deju placis bija mūsu... Lieki piebilst, ka daudzi apbrīnoja manu un Jāņa deju prasmi... tā nu dancojām vai pus nakti, pilnīgi slapji, bet smaidīgi... Dzirdējām neskaitāmus komplimentus un iepazinām daudz jaunus cilvēkus... Sanāca arī mazliet iejusties alus lējēju ādā... kaut kad jau cilvēki bij jālaiž atpūtā... vai tad grūti kādu stundiņu saliet cilvēkiem...
Pārsteidzoši, cik daudz ASV un Kanādā patiesībā ir latvieši... Vienā Garezerā vien bija pulcējušies kādi 600... nepārspīlēju...
Naktī pelde Garezerā... pa pliko... Tā tik bija naksniņa...

Otrā diena tiek pavadīta atpūšoties... sauļojoties, peldoties, runājot un baudot tusiņu, kas notiek apkārt... Vnk chillouts... Komandas sacenšās par Volejbola kausu... skatītājie vēro... Visi ir vienoti un skumīgu seju neieraudzīsi nevienu...
Kad turnīrs ir beidzies un visi noskatījušies finālspēli, atkal var sākties ballīte...
Cūku bēres... Visi ēd kukurūzu, cūkgaļu, kartupelīšus un atkal čilo un čalo...
Nakts vairāk vai mazāk tiek pavadīta pie ugunskura ar sarunām un alu, jo dejošanai vieta atvēlēta pavisam neliela... mums jau vajag lielu laukumu... Nakts vēsa, bet mīļa... sarunas no sirds sasilda... Tās ir neaprakstāmas sajūtas šeit... Te dzimst idejas, te dzimst mirkļa sajūtas... Te smaids ņem virsroku pār jebkuru...

Trešā diena tiek pavadīta auto... Paldies Jānim un Kārlim par sarunām... par izklaidi un prieku, kā arī lieliskajām emocijām 3 dienu garumā...

Es turpinu smaidīt...

Un protams, jaunākais hīts, kuru dzied visi ASV:

http://www.youtube.com/watch?v=Rynxm_GQEsI&feature=player_embedded

Norāva jumtu...

31. jūl 2009 13:14

Vakar visu dienu trinos kā gaidīju vakaru... Jo? Coldplay koncerts...
(tagad tiek ievilkta milzīga elpa)... Uz biļetēm rakstīts - 19:30, nevar jau zināt kā te Kanādā pieņemts, ja rakstīts 19:30, tad arī ejam uz to laiku... Satieku Pozitīvo un Alnīti un dodamies uz lielo stadionu! Jā, iesildošās grupas ir 2. (1. - Kitty, Daizy un Louis ir kkas vnk šausmīgs, bet otra, kurai nosaukumu neatceros jau mazliet augstākas klases mūziķi...). Tā 2 stundas nosēdējām milzīgajā stadionā, vērojām kā stadions piepildās ar 50 000 !!!!!!!! skatītāju, fanu... tas tik ir iespaidīgs skats...

Līdz koncerta sākumam vēl kādas 10 minūtes un stadionā sāk skanēt U2 dziesma... jau tas paķēra...

Un tad..........

ĀĀĀĀĀĀ........ Violet Hill... no pirmās takts, kas mūs uzrāva kājās un lika lēkāt līdzi, lika smaidīt kā negudriem un apjūsmot katru mirkli koncertā, līdz pēdējai milisekundei, kad izgājām ārā un pasaka bija beigusies, mēs jutāmies patiesi laimīgi...

Pie izejas vēl DALĪJA visiem apmeklētājiem Coldplay diskus ar viņu labākajām dziesmām...

Šķiet šajā vakarā noskanēja pilnīgi visas labākās dziesmas... Pie Yellow, pāri stadionam sāka krist milzīgas dzeltenas bumbas... Pie Love in Japan, viss stadions piepildījās ar krāsainiem taureņiem... (Lieņuk, tieši tā kā Tu stāstīji)... tas ir vārdos neizstāstāms...

Koncerta laikā dzirdēju vairākas dziesmas, kuras likās, ka dzirdu pirmo reiz... re kā, vēl ir ko mācīties... jo viss, pilnīgi viss bija fantastisks...

Un viņš atnāca atpakaļ pēc pēdējās dziesmas... viens piesēdās pie klavierēm un nospēlēja Scientist... tad gan tirpas skrēja cauri un likās, ka mirklis apstājās...

buņģierim dzimene tika nosvinēta... kāda varētu būt sajūta, ka 50 tūkstoši cilvēku tev dzied Happy Birthday... faaaak... tas bija kolosāli!!!

Lūk arī mazs ieskats tieši vakardienas koncertā:

http://www.youtube.com/watch?v=ezsaVrXfsQA&feature=player_embedded

Pirmais mēnesis pagājis...

17. jūl 2009 14:25

Sveiciens visiem!!!

Šodien paskatījos kalendārā un sapratu, ka veselu mēnesi jau neesmu bijusi Latvijā... mēnesis aizskrējis vēja spārniem... pat nemanot... bet piedzīvojumu un emociju pilns... Kur tas laiks tik ātri skrien un pazūd? Jocīgi... Turpinam smaidīt, turpinam priecāties, turpinam baudīt... Turpiniet turēt īkšķus par mums... Es turpināšu glabāt domas par Jums savā sirsniņā!!!

Bučas visiem...

Kanādas laime...

13. jūl 2009 20:12

Sen nekas nav rakstīts... liekas tik sen jau aizbraukuši visi mīļie, ar kuriem kopā pasauli apceļojām... atmiņas vēl tik spilgtas un bildes tiek pārskatītas ik dienu... tas bija fantastiski... sākot ar nēģeriem, beidzot ar tornado, kurā gandrīz sanāca iekļūt un trakajiem amerikāņu kalniņiem... tāda maza lapaspuse pāršķirta... neizdzēšama lapaspuse... būtu tik daudz ko stāstīt, bet tad būtu jūs jāapgrūtina ar stundas garu lasīšanu un vēl jo vairāk, ar pārlieku lielu rakstīšanu...

paliekot Toronto, esam ieguvuši teju vai jaunu ģimeni... Paldies, paldies, paldies Paulam un viņa ģimenei par pilnīgi visu - par naktsmājām, labiem vārdiem, labiem darbiem.......... tagad aizgājām ciemos un salikās, ka esam mājās... mums tiešām veicās... tagad dzīvojam studentu mājā, kur kāds ķīnietis pārdod zāli, kaimiņiene vai kaimiņš ir francūziete vai francūzis... par dzimumu vēl jāstrīdās... vispār ir baigi labi, jautri un sajūtas tiešām labas... aizvien iepazīstam jaunus cilvēkus... īstenībā smieklīgi, bet fakts - šeit vairāk sanāk runāt latviski nekā angliski... bet ar valodu nav problēmu... pagaidām...

jācer, ka tuvākajā laikā izdosies atrast darbiņu un tad jau pavisam varēs teikt, ka te tiešām ir laimes zeme... katram novēlētu to izbaudīt...

rakstiet vēstules, stāstiet kā jums iet, savādāk jau tik tālu esmu šeit, ka sāc nejust to Latviju... liekas jau, ka mājas ir Toronto... it sevišķi, ja aizbrauc uz Sidrabenes (latviešu lauki) laukiem, tad liekas, ka tiešām Latvija... jocīgi...

gaidu ciemos...

P.S. 30.jūlijs Coldplay koncerts... hmm... dabūjām biļetes... U2 septembrī būšot šeit...

buchas visiem...

Jāņu diena Amerikā...

24. jūn 2009 22:51

Mīļie, es esmu Amerikā!!! AMERIKĀ!!! Tas ir kas neaprakstāms, kas skaists, kas burvīgs, kas lielisks... es esmu vienkārši laimīga!!! New York ar savu lielumu, krāšņumu (tur tiešām viss ir tieši tā kā filmās), viss zib un paceļ spārnos... Miers, kas ierauj sevī esot pie Brīvības statujas... un okeāna burvība... lēkājot pa viļņiem tu patiesi saproti, cik dzīve ir skaista... katra diena kā jauns piedzīvojums... 9 dienas - 2500 bildes... mums bija traka Līgošana, līdz 9 no rīta, letiņu garā ar Amerikas iezīmēm... nu kā lai padalās kaut nedaudz tajās sajūtās, kas manī valda... neiespējami... iekļaušu visu vienā vārdā... IDEĀLI!!! Liekas, ka es dzīvoju... nopietni... pa īstam dzīvoju!!!

Šobrīd esam Ling Island... viesnīca netālu no okeāna, svaigs gaiss, zaļa zāle... skats uz ezeru... nekad nebiju domājusi, ka būs sajūta, ka nemaz, nemaz negribas mājās... bet ziniet, tiešām negribās...

Labi, mīļie, mīlu Jūs... Ceru, ka liela pohiņa nemoka pēc Līgošanas... gaidiet kādu ziņu arī turpmāk... bučas...

Kanāda!!!

17. jūn 2009 20:18


Esmu galaa...laimiigi bez starpgadiijumiem... esmu dabuujusi pilnveertiigaas atljaujas te uztureeties, visas mantas ar atnaakushas...


ziniet, man te patiik... shii pilseeta liekas tik liela, debesskraapji, smaidiigi un ljoti izpaliidziigi cilveeki... bet reizee taads miers, kaadu Latvijaa nav gadiijies biezji piedziivot... taada mazliet laimes sajuuta... dziivosim, redzeesim kaa buus, veel visa amerika jaaizbraukaa... bet shii noteikti ir vieta, kur gribaas atgriezties, noteikti ir vieta, kuru gribaas pabaudiit... pagaidaam veel nav pat paarnjeemusi sajuuta, ka pietruukst maajas, gan jau tikai saakums... shobriid dziivoju labsajuutaa ar sevi un pilseetu... pat lietus te liekas fantastisks... smaids nepazuud...

buchas visiem!!! turiet par mani iikshus arii turpmaak...

Sajūta...

http://www.youtube.com/watch?v=nP8no58Mr-I&feature=player_embedded

Feast of love!

There is a story about the Greek Gods; they were bored so they invented human beings, but they were still bored so they invented love, then they weren't bored any longer. So they decided to try love for themselves. And finally, they invented laughter, so they could stand it...

Sometimes you don't know you've crossed a line until you're already on the other side...

Kas tas ir?

Spriezjot par vaardu MIILESTIIBA, cik cilveeku, tik variantu... Kas tas iisti ir? Sajuuta? Kaisle? Vai miilestiiba iet roku rokaa ar saapeem??? Iemiileeties un miileet ir divas pilniigi dazjaadas lietas?

Varbuut tieshaam cilveeks iemiilaas un miil tikai vienu reizi dziivee???

...

Kriit... rudens lapas laikam sajukushas praataa... gluzji kaa es...

Paslēpes...

Šajā laikā, kad ārā izejot, asaras līst pat neraudot, var paslēpties aiz vēja...

Tā kā...

Tā kā raudāt gribās, tā kā nē...

Tā kā smieties gribās, tā kā nē...

Tā kā siltumu gribās, tā kā nē...

Tā kā mieru gribās, tā kā nē...

Tā kā sajust gribās, tā kā nē...

Tā kā miilēt gribās, tā kā...

Miers...

Pasaule ir it kaa apstaajusies,lai pagaidiitu mani, jo citaadi es juutos kaa skrietu pakalj ejosham vilcienam, censhoties tajaa ielekt... Ir it kaa shis mirklis nekad nebeigtos...