Smieklu deva...

http://www.youtube.com/watch?v=qa7why6CCyo&feature=player_embedded

Dziesma...

Man ar šodien dziesma...

Sveiciens, visiem!!!
Šoreiz galīgi nav jāklausās dziesmas vārdos, tie nekādā veidā nav attiecināmi uz manu dzīvi... Bet dziesmas melodija pacilā, liek atbrīvoties un atslābt...
An education soundtrack... filma nebija tik izcila, bet dziesma gan...

http://www.youtube.com/watch?v=9rHNOTtShwM&feature=player_embedded

9 mēnešu marazms???

12. mar 00:37

Šovakar sanāca vairāk būt mājās... Aiz garlaicības var nomirt (tā iet,ka tik ļoti pierod, ka vienmēr līdzcilvēks blakus)... Tā nu meklēju kādu pašizklaidējošu izklaides veidu... Un kāpēc gan neuzrakstīt ko šeit...

Nezinu īsti, ko rakstīt, lai tas sanāktu īsumā... Laikam būs jāraksta grāmata...

Nu jau gads uz otru pusi strauji iet un parēķinot, esam prom gadrīz 9 mēnešus... Laiks skrien vēja spārniem, plāni vēl lieli un jāķer viss,ko var noķert... Iet tā kā pa kalniem un lejām... Zin, kā jau trakajiem - ir labas dienas un ir sliktas dienas.... Brīžiem atkal rutīna... bet laikam neviena rutīna man nav patikusi tā kā šī... bet tas jau cits stāsts, no cita skatu punkta...

Ar vienu kāju jau esmu Latvijā, nju domās noteikti... Kā gribās visus satikt, sataustīt un apskatīt ar savām acīm... Un, pie velna, atkal būt tur, kur vislabāk esi juties - mājās...

Ar otru kāju tomēr palieku šeit... jo ir bail... ir bail no visa tā, kas Latvijā, bail no emocijām, bail no notikumiem un bail no cilvēkiem... Ko tā? Nez... šeit ir izdevies iegūt mieru... Iedomājieties - Dace un mierīga??? Esmu ieguvusi labsajūtu ar sevi, harmoniju, mieru... Esmu laimīga!!! Bail, kaut mazāko daļiņu no tā visa pazaudēt...

Retu reizi tomēr gadās, ka liekas, ka viss, kravāju čemodānus un braucu prom, vajag Jūs, mani mīļie, kā gaisu, ko elpot... Zin, tās sajūtas, kad gribās skriet kā Forestam Gampam, vienkārši skriet un atpakaļ neskatīties, aizbēgt, bēgt... vienalga, kādā vārdā to sauc, bet paslēpties un būt maziņai... Bet tas tikai tajās sliktajās dienās... Un paldies, Dievam, tādu nav daudz... Bet nav jau viegli svešumā būt, kad neredzi savas sejas, kad nevari griezties kā vāvere savā ritenī... un, kad nezini, ka vienmēr būs kāds, pie kā vērsties pēc padoma, pastāstīt niķus un stiķus, labsajūtu un bēdas... Jančuks, kaut kā brīnuminā kārtā mani vēl var paciest... Lielāko prieku laikam man dod tieši viņs... Paldies!!! Man jau kā vienmēr visu dzīvē vajag pēc maksimālās programmas... Ja prieks, tad milzīgs, ja skumja, tad viss slikti utt utjp...

Labās dienas... Tas par to mieru... par to nezūdošo smaidu, par tiem taureņiem un dzīvesprieku... kad dzīvo tikai mirklim, kad baudi to un sirds kūleņo līdz ar Tevi... Esi laimīgs tikai tāpēc, ka elpo,tikai tāpēc, ka mīli dzīvi, tikai tāpēc, ka zini, ka esi kādam svarīgs un vnk tāpēc, ka ikdiena Tevi pacilā, apkārtējie iedvesmo un prieks nebeidz rimties... Un kāda recepte tam visam? Mirklis... tikai mirkļa sajūtās mēs varam atrast īsto laimi... kā bērni, kas priecājās par konfektēm, tā arī mums visiem jāatrod laime katrā saules starā, katrā acu pārī, kas uz mums paskatās... Mēs dzīvojam šo dzīvi tikai vienreiz... Pagātne un nākotne uz tagadnes mirkļa fona ir bezkrāsaina... Es nesaku, ka tām nav vērtības, es tikai baudu to, kas man ir dots tagad un šeit... Kas zin, varbūt domājot par pagātni vai dzīdamies pēc nākotnes laimes, šis burvīgais mirklis nemaz tāds nebūtu?

Es esmu pateicīga par to, kas man šeit Kanādā tiek dots... gan par cilvēkiem, kas man apkārt, gan par mirkļiem, ko varu te piedzīvot... Arī tad,kad mūsu te nebūs, zinu, ka pietrūks šejienes... Un es zinu, ka ne tikai mums pietrūks... Arī tiem, kas paliks šeit, arī tiem mēs pietrūksim...

Un tā tā dzīve veidojās... viss plūst un mainās...

Bet pastāvēs jau tikai tas, kas pārvērtīsies...

Arī mēs...

Dziesma iedvesmai..

http://www.youtube.com/watch?v=tpiWcdZPEdA&feature=player_embedded

...

Man viss labi!!! :) 3. nov 2009 02:00

Un taj muļķa meitenei likās viss patiesi, mīļi, skaisti un laimīgi...
Un izrādījās, ka patiesi... tikai likās...

Es tā paskatījos uz viņu un palika viņas žēl... viņas smilšu pils bija brukusi un viņai atkal vajadzēja sākt to celt no jauna... ja ne citā vietā, tad pilnīgi pretēji citādu kā iepriekšējo... vai kāds viņai pateica, ka pilis jāsāk būvēt no pamatiem un ar mūra sienām???

Un tiešām, viņa kļuvusi cita... pārvērtusies gluži kā Alise Brīnumzemē... Sveša un mazliet tukša...

Gluži kā pasakā... tik no pasakas ne smakas...

Ottawas skaistums!!!

27. okt 2009 11:34

Tātad, šajās brīvdienās biju atkal pazudusi no redzesloka, jo mūsu ceļš veda uz Kanādas galvaspilsētu - Ottawu!!!
Sakarā ar vēlo izbraukšanu no Toronto, Ottawā bijām tikai 3 naktī... Iebraucām un protams, iečekojoties viesnīcā, mūsu ierašanās jānosvin līdz 7 rītā...
Nākamā diena sākas ar mūsu jaunā deju kolektīva "Daugaviņa" došanos uz Latviešu baznīcu, mēģinājumu un galu galā koncertu arī...
Pirmais, kas pārsteidz - baznīcas nosaukuma sākums - PEACE LATVIAN... Tad nu katru reizi ieejot un izejot no baznīcas šis teksts lika mums uzjautrināties...
Tiek pavadīts pirmais koncerts Daugaviņas sastāvā - baznīcā laikam dejoju pirmo reizi, bet viņiem te tā pierasta lieta... Visās baznīcās pa vismaz vienai aktu zālei, kuru īrēt dažnedažādiem pasākumiem un tādā veidā nopelnīt...

Latviešu sabiedrības šoks...
Ko Jūs domājiet, pēc koncerta izrādās ballīte... Un kur? Turpat baznīcā... Tas man gan tā jocīgi liekās, ka cilvēki dzer un uzdzīvo baznīcas telpās... man jau liekās, ka taj vajadzētu būt svētai vietai, bet redz šīs sabiedrības uzskatā, baznīca ir īstā vieta īstām ballītēm, kas notiek līdz agrai rīta stundiņai... Tas mani patiesi pārsteidza!!! Tā nu sanāca, ka pirmo reizi piedzēros baznīcā... Ballīte bija izcila!!! Grupa - Tērvetes trubadūri tagad ir topā...

Par Kanādiešu latviešu domām par mani...

Kā jau īsti latvieši, nevar taču nerunāt par jauniebraukušajiem... tātad daži fakti par mani:
1. Koncertā pieliktā bize ir mana īstā bize vai nē ir stundu ilgas aprunāšanas vērts temats, neprasot man, bet klačojoties aiz muguras... cik nu runātāji, tik versijas...
2. Ar Jāni abi esam profesionāli dejotāji no Latvijas... Dejojam ideāli!!!
3. Es esmu Latgaliete, jo dziedāju Pie Dieviņa gari galdi kopā ar Tērvetes trubadūriem latgaliešu valodā...
4. Abi ar Jāni esam piedalījušies Latvijas Televīzijas šovā - Dejo ar zvaigzni... Lieki piebilst, ka viņu uzskatā šis šovs ir uber skatīts un visa pasaule līdz ar to teju vai zin šo šovu!!! uzzinot šo izdomāto faktu gan gribās smieties... Latvieši visur laikam ir vienādi... sacer pasakas un padod tālāk un tad tik ir par ko runāt... Lai jau runā, vismaz esam atstājuši iespaidu!!!

Laika gaitā gan uzzināšu ko vairāk par sevi!!!

Nākamā diena tiek pavadīta apskatot skaisto Ottawu... Galvaspilsētas nosaukuma vērta vieta... Ļoti skaista, mīļa un manā uztverē ļoti romantiska vieta... Saulīte laistījās, koku lapas laistījās visās krāsu gammās un diena tika pavadīta lieliski, smaidot, smejoties un kārtējo reizi priecājoties par to, ka mums ir lemts izbaudīt šo vietu - Kanādu... Rudens te ir grandiozs...

Ar sveicieniem,
Dace

38 stundas Dzimšanas diena!!!

19. okt 2009 02:40

Šī patiesi bija garākā dzimšanas diena manā mūža...

1. 7 stundas pēc Latvijas laika...

Viss sākās 12 naktī pēc LV laika, kad man bija tikai 16.oktobris 5 vakarā... Tika saņemti pirmie apsveikumi dzimenītē, kura teorētiski pēc mana laika vēl nebija sākusies... Tā nu 7 stundas Latvijā biju kļuvusi 22 gadus jauna, kamēr šeit man bija vēl 21!!!

2. Pirms gulētiešanas...

Nostrādāju savu darba dienu līdz 11 vakarā un devos mājās... Mājās ierados tad, kad mana dzimšanas diena bija sākusies arī šeit... Nogurums liels un dzimene ne prāta, bet mājās mani sagaidīja Jānis un izdomājām, ka varētu mazliet atzīmēt... Iedzērām, pļāpājām, iedzērām pļāpājām... līdz 4 rītā... Tas nu ir laiks, kad Latvija mostās normālā 6dienas rītā... Skype noklausījos apvienotā Stoholmas kora sveicienus un laba vēlējumus un ar smaidu sejā devos gulēt... Mana dzimšanas diena bija sākusies vnk lieliski!!!

3. 24 stundas pēc Kanādas laika...

No rīta man tika brīdināts, ka jāmostas vēlāk par citiem... Kad pamostos, mājās neviena nav, viss kluss un tukšs... Nepaiet ne pāris minūtes un mājās ienāk dzīvība... Ziedi smaržo, pašceptā kliņģerī svecītes deg, šampanietis glāzēs līst un smaids nepazūd... Diena iesākusies izcili...

Dodamies uz Toronto ZOO, lai dienu izveidotu īpašu un savādāku... šimpanzes un orangutāni, tīģeri, žirafes un pat čūsku māja... saulīte spīd, ārā silti un rudens te ir vnk grandiozs... cik daudzkrāsainas var būt koku lapas... Pastaiga svaigā gaisā bija tieši tas, kas nepieciešams skaistai dienai... Es baudīju katru sekundi...

Mājās atnākot, tiek klāts svinīgs galds un Kanādas mammas ceptā Lazanja ir izcila! Tā ēdot gandrīz nokavēju darbu... nebūtu liela skāde, darbā visi sveic un mīļo, ir mana diena, daru visu ko vēlos...

4. Dzimšanas diena tiek pagarināta...

Darbs tiek paveikts, druagi satikti, varam doties uz Sidrabeni... Kad pulstenī iestājās 18.datums, esam klāt... Mani puikas mani sagaidīja ar torti, dāvanām, smiekliem un jokiem... Biju starp savējiem un biju patiesi laimīga...

Tas nav vārdos izsakāms, cik daudz cilvēki man šo dienu padarīja par labāko dienu gadā... Ballīte beidzās tik 7 no rīta, kad gulēt tika iets tik tādēl, ka pēc 3 stundām jāceļās, ne tādēļ, ka miegs nāktu... Saviļņojums sirdī un prieks par brīvdienām ir neaprakstāms...

Paldies visiem sveicējiem!!! Gan tiem, kas sveica virtuālajā pasaulē no Latvijas, gan tiem, kas šeit sagādāja man lieliskus svētkus!!! Bez Jums es nebūtu tik laimīga... Un par tiem, kas dažādu apsvērumu dēļ varbūt neapsveica, es zinu, ka Jūs noteikti būtu sveikuši, ja būtu iespēja...

Bučas!!!